dislokācija
dislokācija -as, s.
1.parasti vsk. Novietojums, izvietojums (bruņotajiem spēkiem). Process → dislocēt1.
PiemēriKaraspēka dislokācijas karte.
2.Pārkārtots, pārveidojies sākotnējais (arī pareizais, normālais) stāvoklis. Process → dislocēt2.
PiemēriKaulu dislokācija.
Avoti: 2. sējums