dislocēt
dislocēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; trans.
1.Novietot, izvietot (bruņotos spēkus).
PiemēriDislocēt raķešu karaspēku.
2.parasti divd. formā: dislocēts Tāds, kas novirzīts no sākotnējā (arī pareizā, normālā) stāvokļa.
PiemēriDislocēti iekšējie orgāni.
Avoti: 2. sējums