Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
disonēt
disonēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.; mūz.
Nesaskanēt, neiekļauties kopējā skanējumā.
PiemēriOrķestris disonē.
Avoti: 2. sējums