Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kurjers
kurjers -a, v.
kurjere -es, dsk. ģen. -ru, s.
Persona, kas nogādā, parasti ko steidzamu, arī slepenu.
PiemēriKurjera pienākumi.
  • Kurjera pienākumi.
  • Pavēsti piegādā pa pastu vai ar kurjeru.
  • «Jā, kādas tikai ziņas un neziņas savā laikā pasta kurjeriem bija jāizvadā pa mājām!»
  • Visgarām galvenajiem ceļiem [Peru] dažu kilometru attālumā cita no citas bija ierīkotas pasta stacijas, kur mitinājās īpaši ātrskrējēji kurjeri.., kuri jau kopš bērnības bija vingrinājušies šim amatam.
Stabili vārdu savienojumiDiplomātiskais kurjers.
Avoti: 4. sējums