pielaidīgs
pielaidīgs -ais; s. -a, -ā
pielaidīgi apst.
Piekāpīgs, arī iecietīgs.
PiemēriAmālija: Agrāk viņš [tēvs] bij kā tērauds: varēja nākt kas nākdams, viņš neliecās... Nu viņš kļuvis mīksts un pielaidīgs, un šaubīgs.
- Amālija: Agrāk viņš [tēvs] bij kā tērauds: varēja nākt kas nākdams, viņš neliecās... Nu viņš kļuvis mīksts un pielaidīgs, un šaubīgs.
- Sākumā viņš pret Zani izturējās ērcīgi, bet, kad apskatīja labi,.. kļuva pielaidīgāks un Zani paslavēja.
- «Un kā tu pēkšņi sadomājies mani uzmeklēt?» Niklāvs tikko jūtami pasmīnēja. Drauga balss skanēja pielaidīgāk.
Avoti: 6-2. sējums