Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pielaidīgs
pielaidīgs -ais; s. -a, -ā
pielaidīgi apst.
Piekāpīgs, arī iecietīgs.
PiemēriAmālija: Agrāk viņš [tēvs] bij kā tērauds: varēja nākt kas nākdams, viņš neliecās... Nu viņš kļuvis mīksts un pielaidīgs, un šaubīgs.
Avoti: 6-2. sējums