Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pielaidība
-as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → pielaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Piekāpība, arī iecietība.
PiemēriKaruško kā suns, izlasījis pielaidību manās acīs, strauji pārgāja uzbrukumā.
Avoti: