sparīgums
sparīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → sparīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Sparība (1).
PiemēriVislabāk, protams, sacensties vienādas klases un vienāda sparīguma meistariem.
2.Vispārināta īpašība → sparīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Sparība (2).
Piemēri..pēcpusdienas stundās mazliet atslābušais darba temps atkal ieguva sparīgumu.. Ikviens pēdējā brīdī vēl piespieda, lai paveiktu iesākto..
Avoti: 7-2. sējums