Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apgulties
apgulties -gulstos, -gulsties, -gulstas, arī -guļos, -gulies, -guļas, pag. -gūlos, arī -gulos; refl.
1.Nolikties gulēt, ieņemt guļus stāvokli, arī aizmigt.
PiemēriApgulties uz dīvāna.
  • Apgulties uz dīvāna.
  • Apgulties uz sāniem.
  • Vecmāmiņa skubināja mūs ar Kati likties, gultā.. Kad bijām apgulušies, vecmāmiņa mums stāstīja teiku.
  • Izģērbies ciemiņš apgūlās un tūliņ arī aizmiga.
  • Es apgulstos - miega nav, un es nesaprotu, kāpēc.
  • ..vilki nekur nav izgājuši! Tie apgulušies. Purvsalas jaunaudzē!
  • pārn. Pļavas apkopušas ar miglu, vēji apgulušies, nepūš, ne vēsma.
1.1.pārn.; reti Tikt apbedītam.
Piemēri..Un kapukalnā bērzi šalc: «Tavs vectēvs kādreiz apgūlās te balts.»
  • ..Un kapukalnā bērzi šalc: «Tavs vectēvs kādreiz apgūlās te balts.»
Avoti: 1. sējums