manikirēt
manikirēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; parasti divd. formā: manikirēts.
Kopt, arī lakot roku nagus, kopt rokas.
Piemēri«Savu iztiku es taču nopelnu godīgi, gan ar šitiem pašiem manikirētajiem nagiem, kas mūžīgi ir tavs piedauzības akmens.»
- «Savu iztiku es taču nopelnu godīgi, gan ar šitiem pašiem manikirētajiem nagiem, kas mūžīgi ir tavs piedauzības akmens.»
- Ārstei bija baltas rokas ar manikirētiem nadziņiem.
- Mugurā viņai bija austrumniecisks mājas tērps, mati kārtīgi frizēti, rokas svaigi manikirētas.
Avoti: 5. sējums