novārdzināt
novārdzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti nogurst, arī kļūst vārgs, nespēcīgs.
PiemēriDaina Laumu un Edgaru pavisam novārdzinājusi - neliekas mierā, niķojas un čīkst.
- Daina Laumu un Edgaru pavisam novārdzinājusi - neliekas mierā, niķojas un čīkst.
- ..viņu [sargu] novārdzina gausās un garās naktis!
- ..nokritu gultā murgu pilnā miegā, kas nedeva atspirdzinājumu, bet vēl vairāk novārdzināja..
- pārn. ..viņa dažkārt atcerējās savu bērnību, vēl grūtāku nekā Jorenam, - bērnību kara un bada novārdzinātajā Krievijas nomalē.
Avoti: 5. sējums