rausties
rausties raušos, rausies, raušas, pag. raušos; refl.
1.Kāpt, arī rāpties (kur, no kurienes, kam pāri) smagnēji, neveikli, arī ar grūtībām.
PiemēriRausties ratos.
- Rausties ratos.
- Rausties nost no vezuma.
- ..atbraucēji ar bērniem un saiņiem rausās ārā no vagoniem.
- Pievadam zirgu pie sētas un raušamies mugurā.
- Viņi rausās kalnā vēl krietnu ceturtdaļstundu..
- Pirmdienas rītā pamodos agri.. Raušos steigšus no gultas ārā, ģērbos un skatījos pēc mātes.
- Un Asnate.. iegāzās ceļa dubļos. Kad es pieskrēju klāt, viņa jau rausās augšā.
Stabili vārdu savienojumiRausties augšā.
- Rausties augšā — Ar grūtībām celties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
1.1.Rāpties, parasti ar grūtībām (par dzīvniekiem).
PiemēriKaķis raušas kokā.
- Kaķis raušas kokā.
- Dīriķis satrūcies redzēja, ka dzīvnieks [suns].. pieskrien pie redeļu kāpnēm un sāk pa tām rausties augšup. Nagi slīdēja un skrapšķēja uz kāpņu Šķēršļiem..
1.2.pārn. Virzīties, parasti lēni, ar grūtībām (par transportlīdzekļiem).
PiemēriDrebēdams no viļņu triecieniem, traleris raušas ārā no neveiklā stāvokļa un sveras uz pretējo pusi.
- Drebēdams no viļņu triecieniem, traleris raušas ārā no neveiklā stāvokļa un sveras uz pretējo pusi.
- ..mazie šaursliežu vilciena riteņi,.. kalnup rausdamies, reizēm gandrīz apstājās..
Avoti: 6-2. sējums