rausties
rausties raušos, rausies, raušas, pag. raušos; refl.
1.Kāpt, arī rāpties (kur, no kurienes, kam pāri) smagnēji, neveikli, arī ar grūtībām.
PiemēriRausties ratos.
Stabili vārdu savienojumiRausties augšā.
1.1.Rāpties, parasti ar grūtībām (par dzīvniekiem).
PiemēriKaķis raušas kokā.
1.2.pārn. Virzīties, parasti lēni, ar grūtībām (par transportlīdzekļiem).
PiemēriDrebēdams no viļņu triecieniem, traleris raušas ārā no neveiklā stāvokļa un sveras uz pretējo pusi.
Avoti: 6-2. sējums