glaudīt
glaudīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairāk kārt skart ar slīdošu, arī maigu (rokas, pirkstu) kustību. Arī glāstīt.
PiemēriGlaudīt kaķi.
- Glaudīt kaķi.
- Glaudīt roku.
- Silabrieža roka mīlinādama glaudīja dēla matus.
- Vēlāk tēvs noglaudīja ar savu sarkano, lielo roku Vanadziņa galvu.. Un, brīnums, ka šī lielā, sāļajā jūras ūdenī izmirkušā roka varēja tik viegli glaudīt.
- Kumeliņa galvu glaudu Ar abām rociņām..
Stabili vārdu savienojumiGalvu neglaudīt.
- Galvu neglaudīt idioma — sar. Neslavēt, izteikt pārmetumus.
- Glaudīt ar cimdiem, retāk glaudīties kā ar cimdiem idioma — Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
- Glaudīt pa spalvai idioma — sar. Runāt, arī darīt (kādam) pa prātam. Izdabāt.
- Glaudīt pret spalva idioma — sar. Nerunāt, arī nedarīt (kādam) pa prātam, - neizdabāt.
1.1.pārn. Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
PiemēriBet vēsma.. jau klāt un glauda, un paijā savus mīlulīšus [pumpurus]!
- Bet vēsma.. jau klāt un glauda, un paijā savus mīlulīšus [pumpurus]!
Avoti: 3. sējums