grīnēt
grīnēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; reti
Izsmējīgi, nicīgi, arī īgni smīnēt.
PiemēriĻauni grīnēt.
- Ļauni grīnēt.
- Runāt grīnējot.
- pārn. ..Tumsas šaubas ņirdzot grīnē: «Lai top katrs labs par sevi, Vilks par jēru, kungs par kalpu, Citādi viss pa vecam paliks.»
Avoti: 3. sējums