stabilizators
stabilizators -a, v.
1.tehn. Ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti transportlīdzekļa) stabilizācijai.
PiemēriLecot no viena koka uz otru vai no koka uz zemi.., lidvāvere.. asti.. izmanto par stabilizatoru un virziena stūri.
2.el. Ierīce nemainīga sprieguma (vai strāvas) nodrošināšanai atkarībā no slodzes.
PiemēriSieviete iesprauda kontaktdakšiņu, uz grīdas iedūcās stabilizators, čukstēdams sāka iesilt televīzijas aparāts.
3.ķīm. Viela, kas aizkavē kādas reakcijas norisi.
PiemēriZinātnieki izstrādājuši speciālas vielas - stabilizatorus. Ja šīs vielas nelielās devās pievieno polimēram, tā mūžs pagarinās vairākas reizes.
Avoti: 7-2. sējums