polonēze
polonēze -es, dsk. ģen. -žu, s.
Lēna, svinīga poļu deja, arī sarīkojumu deja taktsmērā (ar ko parasti sāk dejas svinīgos sarīkojumos). Šīs dejas muziķa.
PiemēriViesi, noskatījušies balles atklāšanas ceremoniālu, kārtojās polonēzei.
- Viesi, noskatījušies balles atklāšanas ceremoniālu, kārtojās polonēzei.
- ..orķestris viņu sagaidīja ar maršu, un viņš.. uzsāka dejas laukumā polonēzi.
- Patriotiskās idejas [F. Šopēna skaņdarbos] sevišķi skaidri izpaužas polonēzēs, kas gan cildina poļu tautu.., gan ir traģisku pārdzīvojumu un smeldzes iezīmētas..
Avoti: 6-2. sējums