Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pasmiet
pasmiet -smeju, -smej, -smej, pag. -smeju; intrans.
1.Pasmieties1.
PiemēriJaundzimušajam žurnālam viņš [rakstnieks] bija ielicis šūpulī jocīgu stāstiņu par dakteri Bišentropu, lai lasītājam būtu ko pasmiet.
  • Jaundzimušajam žurnālam viņš [rakstnieks] bija ielicis šūpulī jocīgu stāstiņu par dakteri Bišentropu, lai lasītājam būtu ko pasmiet.
1.1.trans.
PiemēriPasmējis sīkus smieklus, viņš nu beidzot gāja.
  • Pasmējis sīkus smieklus, viņš nu beidzot gāja.
2.Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi. Pasmieties (2).
PiemēriUn, kad [izrādē] tiek pasmiets par Dundagas mēroga Dziesmu svētkiem, diezin vai tas arī ir pareizi.
  • Un, kad [izrādē] tiek pasmiets par Dundagas mēroga Dziesmu svētkiem, diezin vai tas arī ir pareizi.
  • Šeit, mūsu saules pusē, mēs nevienu nesaucam par kungu, Vien šad tad pasmejot par tiem, kas pārāk smalki šķiet.
2.1.trans.
PiemēriBrīnums, kur tās meitenes prot tik labi saposties: tāpat kā Rīgā... Kad mēs kādu pasmejam, aizvainota atbild..
  • Brīnums, kur tās meitenes prot tik labi saposties: tāpat kā Rīgā... Kad mēs kādu pasmejam, aizvainota atbild..
Avoti: 6-1. sējums