pasmīkņāt
pasmīkņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; retāk pasmīknēt, -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Īsu brīdi, mazliet smīkņāt.
Piemēri«Ko saka ļaudis? Varbūt nesaka neko, bet klusībā tu dod iemeslu dažam labam pasmīkņāt..»
- «Ko saka ļaudis? Varbūt nesaka neko, bet klusībā tu dod iemeslu dažam labam pasmīkņāt..»
- «..pašreiz jūs droši vien domājat, kur tāds meitietis te [pludmalē] uzradies, vai ne?» - «Tjā, uz to pusi būs.» Viņa pasmīkņāja.
- ..Johansons pasmīkņāja, atlikdams laikraksta lapiņu atpakaļ zem pagalvja. «Jo augstāki kungi, jo mazāk mēs par viņu tikumiem zinām.»
Avoti: 6-1. sējums