Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pasmīkņāt
pasmīkņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; retāk pasmīknēt, -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Īsu brīdi, mazliet smīkņāt.
Piemēri«Ko saka ļaudis? Varbūt nesaka neko, bet klusībā tu dod iemeslu dažam labam pasmīkņāt..»
Avoti: 6-1. sējums