Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pasmiet
pasmiet -smeju, -smej, -smej, pag. -smeju; intrans.
1.Pasmieties1.
PiemēriJaundzimušajam žurnālam viņš [rakstnieks] bija ielicis šūpulī jocīgu stāstiņu par dakteri Bišentropu, lai lasītājam būtu ko pasmiet.
1.1.trans.
PiemēriPasmējis sīkus smieklus, viņš nu beidzot gāja.
2.Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi. Pasmieties (2).
PiemēriUn, kad [izrādē] tiek pasmiets par Dundagas mēroga Dziesmu svētkiem, diezin vai tas arī ir pareizi.
2.1.trans.
PiemēriBrīnums, kur tās meitenes prot tik labi saposties: tāpat kā Rīgā... Kad mēs kādu pasmejam, aizvainota atbild..
Avoti: 6-1. sējums