pasmieties
pasmieties -smejos, -smejies, -smejas, pag. -smējos; refl.
1.Īsu brīdi, mazliet smieties.
PiemēriJautri pasmieties.
- Jautri pasmieties.
- Gardi pasmieties.
- Pasmieties pie sevis.
- Pasmieties par asprātīgo joku.
- Un neviļus pasmejos, jo man iešāvās galvā jocīgas domas..
- ..ir šai izrādē par ko līksmi pasmieties..
- Domāju: es tikai mirkli vienu Taviem smiekliem līdzi pasmiešos..
- pārn. Bet vējš tik skaļiem smiekliem pasmejas..
1.1.trans.
PiemēriTad viņam kas cits ienāca prātā, pasmējās savu mazo smieklu.
- Tad viņam kas cits ienāca prātā, pasmējās savu mazo smieklu.
1.2.trans. Smejoties pateikt.
Piemēri«Tāds pusgraudnieks vai rentnieks ir kā putns zara galā,» Osis pasmējās.
- «Tāds pusgraudnieks vai rentnieks ir kā putns zara galā,» Osis pasmējās.
- ..viņš pasmējās: «Vai jūs domājat, ka tie visi ir makšķernieki, kas klaiņo gar ūdeņiem.»
- «Dūšīga meita!» Lauskis pasmējās.
2.Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi.
Piemēri..katram ir ieteicams dažbrīd pasmieties pašam par sevi - tas briedina personību, attīra no sārņiem, pasargā no citu izsmiekla.
- ..katram ir ieteicams dažbrīd pasmieties pašam par sevi - tas briedina personību, attīra no sārņiem, pasargā no citu izsmiekla.
- ..Antons Čehovs neparastus vārdus deva tikai tiem, par kuriem gribēja pasmieties un paironizēt.
- pārn. Laiks par mums pasmējās. Pāris dienas Rīgā pieturējās plus 25 grādi.. Bet tad pēkšņi - vējš, lietus, aukstums.
Avoti: 6-1. sējums