panaivs
panaivs -ais; s. -a, -ā
panaivi apst.
Samērā, arī mazliet naivs.
Piemēri..pēc laba laika to pamanīja arī Ramba, godīgais, nenopērkamais, bet mazliet panaivais bibliotekārs.
- ..pēc laba laika to pamanīja arī Ramba, godīgais, nenopērkamais, bet mazliet panaivais bibliotekārs.
- ..labi, ka uz mani nelūkojās dēla.. atklātās, panaivās acis..
- Uz ekrāna redzam gan panaivu, bet aizkustinošu stāstu par neparastu mīlestību..
Avoti: 6-1. sējums