Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
medains
medains -ais; s. -a, -ā
medaini apst.
1.Tāds, kas satur medu. Tāds, kam ir medus piedeva.
PiemēriMedains dzēriens.
  • Medains dzēriens.
  • ..Jurģim bagātīgi dod ēdamo un strebjamo. Pasniedz tauku, pasniedz medainu.
1.1.Tāds, kas ir pārklāts ar medu. Tāds, kas ir aptraipīts ar medu.
PiemēriMedains maizes rieciens.
  • Medains maizes rieciens.
  • Medaini pirksti.
  • Saimniece tikko bija uzsmērējusi ganiņam medus maizi un atstājusi medaino nazi un medus bļodiņu uz galda.
  • Dūkdamas bites skrien mākonī baltā Medainām kājām.
1.2.pārn. Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
Piemēri«Un ko tad vēl mamma saka par Arnoldu?» Kroģera sārtā seja kļuva vēl sārtāka, bet viņš paturēja medainu balsi..
  • «Un ko tad vēl mamma saka par Arnoldu?» Kroģera sārtā seja kļuva vēl sārtāka, bet viņš paturēja medainu balsi..
  • «Lavīzīt, dārgā, nāc palīgā!» puikas māte lūdzās medainā balsī.
  • Gadījās pagurt un pārdomu krustceļos stāvēt, Dzirdot, cik neīstai mīlai ir medaina balss.
2.Tāds, kam ir medus smarža vai garša.
PiemēriMedains aromāts.
  • Medains aromāts.
  • Te,.. gar krastmalu gulējs vālos nopļauts āboliņš. Saulē sakaltis, tas dvašoja medainas smaržas.
  • Saulē sasilušie sulīgie kārkli grāvī aiz dārza smaržoja tik medaini, ka vēl šodien Andrejs atceras šīs smaržas saldumu un burvību.
  • Es noņemu cepuri [liepas] ēnā. San bites. Gaiss medaini salds.
2.1.Tāds, kam ir medum raksturīga krāsa.
PiemēriEs esmu gluži apreibis no tās medaini dzeltenīgās gaismas, kas ir visapkārt.
  • Es esmu gluži apreibis no tās medaini dzeltenīgās gaismas, kas ir visapkārt.
  • Dzintars jau tūkstošiem gadu top, Kaltušos sveķos dzimst medainā viza.
  • Pār mežu medains mēness spīgo..
Avoti: 5. sējums