Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nešķīstenis
nešķīstenis -ņa, v.
1.novec. Nelabais.
Piemēri«Šajā radījumā ir pats nešķīstenis iekšā!» Alise bija sacījusi, atdāvinādama putnu [papagaili] Voicehovskim..
1.1.vienk. Lamu vārda nozīmē.
PiemēriUn tagad viņš, nešķīstenis, dižojas, nespēdams noslēpt savu gandarījumu..
2.sar. Negants, arī atbaidošs radījums.
PiemēriKad izejam uz ielas, man tik nelādzīgi, it kā aiz nākamā nama pakšķa glūnētu kāds nešķīstenis.
Avoti: 5. sējums