Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nelabais
nelabais -ā, v.; mit., rel.
Velns. Ļauna mitoloģiska būtne.
PiemēriBet jo vairāk brālis Donats izbijās, kad kādā rītā gleznas atkal vairs [baznīcā] nebija. «Redzat, svētais tēvs, pats nelabais manu darbu noposta,» smējās Frančesko..
  • Bet jo vairāk brālis Donats izbijās, kad kādā rītā gleznas atkal vairs [baznīcā] nebija. «Redzat, svētais tēvs, pats nelabais manu darbu noposta,» smējās Frančesko..
  • Mājās pārskrējis, tas drebēja pie visas miesas, kā pašu nelabo būtu ieraudzījis, kas, skaļi bļaustīdamies, tagad staigātu pa zemes virsu.
  • Varbūt pats ūpis, ieguvis nelabā spēku, strādāja par pārinieku kalpam.
Stabili vārdu savienojumi(Kāds) nelabais (arī velns) dīdīja (arī kūdīja).
Avoti: 5. sējums