rezignācija
rezignācija -as, s.; parasti vsk.
Psihisks stāvoklis, kam raksturīga samierināšanās ar savu likteni, padošanās kam nenovēršamam, ticības zaudēšana (saviem spēkiem, mērķiem u. tml.).
PiemēriReizēm viņa acīs lasāma viegla rezignācija, bet es kautrējos jautāt, pēc kā viņš skumst, par ko šajos rezignācijas brīžos viņš domā.
Avoti: 6-2. sējums