Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ārprāts
ārprāts -a, v.
1.Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze.
PiemēriĀrprāta pārņemts cilvēks
1.1.pārn.; sar. Bezjēdzība.
PiemēriAk tu ārprāts!
Avoti: 1. sējums