Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ārpasaule
ārpasaule -es, s.; parasti vsk.
1.filoz. Materiālo priekšmetu un parādību kopums, kas pastāv ārpus cilvēka apziņas un neatkarīgi no tās.
PiemēriIdeālistiskās filozofijas sofisms izpaužas tā, ka sajūtu uzskata nevis par apziņas sakaru ar ārpasauli, bet par nožogojumu, par sienu, kas atdala apziņu no ārpasaules, - ne par sajūtai atbilstošās ārējās parādības tēlu, bet par «vienīgo esošo».
2.Apkārtne, vide, kas atrodas ārpus kā izolēta, noslēgta, norobežota.
PiemēriMēs [cietumnieki] bijām pilnīgi izolēti no ārpasaules, jo nesaņēmām ne pienesumus, ne vēstules, ne arī kādas ziņas. Mēs sēdējām savā būrī..
Avoti: 1. sējums