Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ārpasaule
ārpasaule -es, s.; parasti vsk.
1.filoz. Materiālo priekšmetu un parādību kopums, kas pastāv ārpus cilvēka apziņas un neatkarīgi no tās.
PiemēriIdeālistiskās filozofijas sofisms izpaužas tā, ka sajūtu uzskata nevis par apziņas sakaru ar ārpasauli, bet par nožogojumu, par sienu, kas atdala apziņu no ārpasaules, - ne par sajūtai atbilstošās ārējās parādības tēlu, bet par «vienīgo esošo».
  • Ideālistiskās filozofijas sofisms izpaužas tā, ka sajūtu uzskata nevis par apziņas sakaru ar ārpasauli, bet par nožogojumu, par sienu, kas atdala apziņu no ārpasaules, - ne par sajūtai atbilstošās ārējās parādības tēlu, bet par «vienīgo esošo».
  • Ārpasaules kairinājumi.. pa nerviem nonāk galvas smadzeņu pusložu garozā, kur atrodas t. s. analizatori, kas kairinājumus pārvērš par attiecīgu sajūtu mūsu apziņā.
2.Apkārtne, vide, kas atrodas ārpus kā izolēta, noslēgta, norobežota.
PiemēriMēs [cietumnieki] bijām pilnīgi izolēti no ārpasaules, jo nesaņēmām ne pienesumus, ne vēstules, ne arī kādas ziņas. Mēs sēdējām savā būrī..
  • Mēs [cietumnieki] bijām pilnīgi izolēti no ārpasaules, jo nesaņēmām ne pienesumus, ne vēstules, ne arī kādas ziņas. Mēs sēdējām savā būrī..
  • Pēc pusdienas pie dažiem slimniekiem atnāca apmeklētāji. Stundu, pusotras pasēdēja,.. atnesa ārpasaules skaļās dzīves atbalsis un tādu kā svaigu, atspirdzinošu elpu un atkal aizgāja.
  • Tās bija tādas savādas mājas purva stūrī... agrāk tās atradušās uz salas. Ezers gan pamazām aizaudzis, bet ar ārpasauli Līgauņu ļaudīm pavisam maz sakaru.
Avoti: 1. sējums