ārpus
ārpus priev. ar ģen.
1.Norāda, ka kas atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.) Norāda, ka kas virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
PiemēriIzbraukt ārpus republikas.
2.Norāda, ka kas neietilpst kādā kopumā.
PiemēriNopirkt detaļas ārpus komplekta.
2.1.Norāda, ka kas notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
PiemēriĀrpus plāna veikts darbs.
2.2.Norāda, ka kas nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
PiemēriNevienā no četriem ceha iecirkņiem.. ārpus sacensības nav palicis neviens strādnieks.
Stabili vārdu savienojumiĀrpus (arī zem) katras kritikas.
2.3.Norāda, ka kas atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu, neatkarīgi no kā.
PiemēriTie, kas grib redzēt telpu vai laiku ārpus materiālām lietām, ieslīgst ideālismā.
Stabili vārdu savienojumi
3.Norāda, ka kas notiek pirms vai pēc kāda laika posma.
PiemēriStrādāt ārpus darba laika.
Avoti: 1. sējums