Paplašinātā meklēšana
Meklējam ārpus.
Atrasts vārdos (16):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
- Ārpus (arī zem) katras kritikas
- Ārpus (arī zem) katras kritikas
- Ārpus (katras) saprašanas, arī ārpus katra saprāta
- Ārpus (katras) saprašanas, arī ārpus katra saprāta
- Ārpus katra saprāta, arī ārpus (katras) saprašanas
- Ārpus konkurences
- Ārpus konkursa
- Ārpus laika un telpas
- Ārpus laika un telpas
- Ārpus laika un telpas
Atrasts skaidrojumos (181):
- plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
- lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
- tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
- bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
- ārpuse Apkārtne, apkārtējā vide, cita vide. Vide ārpus kā norobežota, izolēta.
- ārpasaule Apkārtne, vide, kas atrodas ārpus kā izolēta, noslēgta, norobežota.
- Ārējais apmetums Apmetums mājas ārpusei.
- dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa. Skurstenis.
- skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa. Dūmenis.
- izart Arot atsegt, izvirzīt ārpusē.
- Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- Privāta persona Atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības).
- Pionieru pils (arī nams) Bērnu ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāde.
- Pionieru pils (arī nams) Bērnu ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāde.
- noberzēt Berzējot notīrīt, nospodrināt, arī nogludināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
- noberzt Beržot nomazgāt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
- noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
- Darba bite Bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos. Šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
- Akla brūce Brūce bez atveres uz ķermeņa ārpusi.
- Akla brūce Brūce bez atveres uz ķermeņa ārpusi.
- izvelties Būt izvirzītam no parasta stāvokļa (piemēram, uz ārpusi).
- skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne.
- privātskolotājs Cilvēks, kas kādu apmāca individuāli, ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
- vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mālā, kūrortā u. tml.).
- Nakts staigulis Cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām.
- virsdarbs Darbs, ko veic ārpus oficiālā darbalaika.
- ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
- nāss Deguna dobuma atvere uz ārpusi.
- Iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi. Doties ceļojumos ārpus savas zemes.
- Iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi. Doties ceļojumos ārpus savas zemes.
- kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
- radiotroksnis Elektromagnētisks starojums (radioviļņu diapazonā), ko rada ārpuszemes avoti.
- plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību. Dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas.
- villa Grezna vasarnīca, māja, parasti ārpus pilsētas.
- inversija Ģeometrijā - transformācija, kas attēlo riņķa iekšpusi par riņķa ārpusi, un otrādi.
- Smaguma centrs Ģeometrisks punkts, kurš atrodas ķermenī vai ārpus tā un caur kuru visos ķermeņa stāvokļos iet smaguma spēka darbības taisne.
- Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
- Objektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
- metafizika Ideālistiskajā filozofijā - mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
- iekšpuse Iekšējā virsma. Pretstats: ārpuse.
- iekšiene Iekšpuse (1). Pretstats: āriene, ārpuse.
- lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
- sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā. Ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
- privātstunda Individuāla mācību nodarbība ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- pikniks Izpriecas izbraukums ārpus pilsētas, parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti.
- izlaist Izveidot (ko) tā, ka rodas palašinājums, pagarinājums (uz ārpusi, uz priekšu u.tml.).
- dabasskats Kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas).
- apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt).
- cits Kaut kas (kāds) ārpus minētā, zināmā.
- krāsot Klāt (celtnes) ārpusi, (telpas) sienas, griestus, grīdu u. tml. ar krāsu (3).
- Iziet pasaulē Kļūt populāram, izplatīties ārpus savas zemes robežām.
- Iziet pasaulē Kļūt populāram, izplatīties ārpus savas zemes robežām.
- nosausēt Kļūt sausam (par kā virsmu, ārpusi).
- kultūra Laboratorijas apstākļos ārpus dzīva organisma audzēts (audu, šūnu) kopums.
- Trešais semestris Laikposms (vasaras brīvlaikā), kurā studenti un skolēni organizēti strādā ārpus mācību iestādes sistēmas.
- slēģi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai. Aizvirtņi.
- aizvirtņi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai. Slēģi.
- Mājas darbs Mācību darbs, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
- Mājas uzdevums Mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
- Mājas uzdevums Mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā.
- ārpasaule Materiālo priekšmetu un parādību kopums, kas pastāv ārpus cilvēka apziņas un neatkarīgi no tās.
- nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- apsusēt Mazliet nosusēt (no ārpuses, virspuses), apžūt.
- apsusināt Mazliet nosusināt (no ārpuses, virspuses).
- aprecēt Mazliet sarecēt, sabiezēt (parasti no ārpuses, visapkārt).
- Mazā ķirurģija Nelielas operācijas, kuras var veikt arī ārpus slimnīcas.
- Mazā ķirurģija Nelielas operācijas, kuras var veikt arī ārpus slimnīcas.
- Palikt starp mums (arī pašu starpā) Netikt izpaustam ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- apkārt No ārpuses (apņemt).
- sapīties Nodibināt tuvas, intīmas ārpuslaulības attiecības.
- aiz Norāda vietu, robežu, ārpus kuras kas atrodas, noris.
- laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā. Ārā (4).
- ārā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība virzās no kurienes laukā, tiek virzīta ārpus kā.
- meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir secīga (kam), pastāv ārpus (kā). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
- meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir secīgs (kam), pastāv ārpus (kā). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
- aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama. Aiztaisīt, aizvērt.
- atdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama. Attaisīt, atvērt.
- aizdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko).
- atdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses pieejamu (piemēram, ko paceļot, izvelkot, atvelkot).
- apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses).
- izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nozust no (kā) virsmas, ārpuses.
- nosausināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst sausa (kā) virsma, ārpuse.
- nosausēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst sausa (kā) virsma, ārpuse. Nosusināt.
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka nozust (kā) virsma, ārpuse.
- piedeva Papildu sniegums, izpildījums ārpus programmas (piemēram, koncertā).
- kulda Paplašinājums kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes).
- pusparazīts Parazīts, kas var dzīvot un baroties arī brīvi, ārpus saimnieka organisma.
- Iziet pasaules tirgū Pārdot (ražojumu) ārpus savas zemes robežām. Tikt pārdotam ārpus savas zemes robežām (par ražojumu).
- Iziet pasaules tirgū Pārdot (ražojumu) ārpus savas zemes robežām. Tikt pārdotam ārpus savas zemes robežām (par ražojumu).
- apmūrēt Pārklāt ar mūri (no ārpuses).
- apogļoties Pārvērsties par ogli (no ārpuses).
- Kultūras un izglītības darbs, arī kultūrizglītības darbs Pasākumu sistēma (ārpus mācību iestādēm), kuru mērķis ir veicināt darbaļaužu komunistisko audzināšanu un politisko izglītošanu, kultūras līmeņa paaugstināšanu, radošo spēju attīstību, brīvā laika organizēšanu.
- Kultūrizglītības darbs, arī kultūras un izglītības darbs Pasākumu sistēma (ārpus mācību iestādēm), kuru mērķis ir veicināt darbaļaužu komunistisko audzināšanu un politisko izglītošanu, kultūras līmeņa paaugstināšanu, radošo spēju attīstību, brīvā laika organizēšanu.
- urbanizācija Pilsētai, rūpniecības centram raksturīgu iezīmju, īpatnību radīšana (vidē ārpus pilsētām).
- virsma Plaknes ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
- sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa.
- translācija Radiofonijā un televīzijā - pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas. Signālu, programmu pārraide pa vadu vai kabeļu tīklu.
- matērija Realitāte, kas pastāv ārpus apziņas un neatkarīgi no tās.
- Akadēmiskā laiva Sacīkšu laiva ar kustīgu soliņu un dulliem, kas izvirzīti ārpus borta.
- Akadēmiskā laiva Sacīkšu laiva ar kustīgu soliņu un dulliem, kas izvirzīti ārpus borta.
- pamatnozīme Sākotnējā (valodas vienības) nozīme. Visbiežāk izmantotā, arī ārpus konteksta parasti uztveramā (valodas vienības) nozīme.
- atdot Salīgt, sarunāt, pieteikt (darbam, mācībām vai citam nolūkam) ārpus mājas. Nodot.
- nodot Salīgt, sarunāt, pieteikt (parasti darbam, mācībām) ārpus mājas.
- pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas. Apkārtējā vide. Tāla, plaša apkārtne (ārpus savām mājām).
- kreiss Savienojumā ar «puse»: virspusei, ārpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam). Pretstats: labā puse.
- ārpus- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kas atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē.
- mīļākā Sieviete, ar kuru vīrietim kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
- pārsitiens Sirds ritma traucējums - visas sirds vai tās nodalījuma ārpuskārtas, priekšlaicīga saraušanās.
- noskalot Skalojot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- spoguļskapis Skapis, kura durvju ārpusē ir iestiprināts spogulis.
- Jaunie naturālisti Skolēni, kas ārpusklases darbā piedalās dabas pētīšanā un veic izmēģinājumus lauksaimniecībā.
- Jaunie naturālisti Skolēni, kas ārpusklases darbā piedalās dabas pētīšanā un veic izmēģinājumus lauksaimniecībā.
- Jaunie tehniķi Skolēni, kas ārpusskolas un ārpusklases darbā iegūst praktisko iemaņu pamatus tehniskajā jaunradē.
- privātskolēns Skolēns, kas mācās individuāli, ar skolotāju ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
- noslaucīt Slaukot padarīt sausu, arī tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- panduss Slīpa iebūve (celtnē) vai izbūve (celtnes ārpusē) bez pakāpieniem satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
- izrēķināšanās Smags (parasti ārpustiesas, fizisks) sods vai patvaļīga vardarbība, kas nereti saistīta ar nogalināšanu.
- Naglu kurpes Speciāli sportistu apavi ar naglām, kas iestiprinātas zolē ar aso galu uz ārpusi.
- Naglu kurpes Speciāli sportistu apavi ar naglām, kas iestiprinātas zolē ar aso galu uz ārpusi.
- izspiest Spiežot (no iekšpuses), izvirzīt (piemēram, uz sāniem, uz ārpusi).
- kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas. Šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām.
- visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas. Šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām. Kosmoss.
- auts Stāvoklis sporta spēlēs, kad bumba atrodas ārpus laukuma līnijām.
- nosusināt Susinot padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
- Akadēmiskā airēšana Šāda braukšana ar laivām, kurām ir kustīgi soliņi un ārpus bortiem izvirzīti dulli.
- kupols Šādas velves virsma, kas redzama no celtnes ārpuses.
- Starp mums, arī pašu starpā Tā, ka netiek izpausts ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- Pašu starpā, arī starp mums Tā, ka netiek izpausts ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- ārējs Tāds (orgāns, tā daļa), kas atrodas ķermeņa vai orgāna ārpusē, ir no ārpuses redzams.
- ārpusklases Tāds (pasākums, nodarbība), kas neietilpst obligātajā mācību programmā un tiek organizēts ārpus mācību laika.
- ārējs Tāds, kas aptver (ko) visapkārt no ārpuses.
- ārējs Tāds, kas atrodas (kam) ārpusē.
- ārējs Tāds, kas atrodas ārpusē un norobežo (ko) no apkārtējā.
- ārpusgalaktikas Tāds, kas atrodas, noris ārpus mūsu Galaktikas.
- ārējs Tāds, kas atrodas, pastāv ārpus (kā) un iedarbojas no ārpuses.
- ārštats Tāds, kas attiecas uz darbu ārpus štata, tāds, kas paredzēts tiem darbiniekiem, kas nav štatā.
- tauta Tāds, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem (par izglītības iestādēm).
- iela Tāds, kas darbojas, noris ārpus telpām, parasti šādā satiksmei paredzētā joslā.
- transcendentāls Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās, empīriskās pasaules robežām.
- objektīvs Tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas un atrodas ārpus tās.
- ārīgs Tāds, kas iedarbojas no ārpuses, ko lieto ārēji (par zāļu vielām).
- svaigs Tāds, kas nav piesārņots, ir tīrs, spirdzinošs, tāds, kas ir ārpus telpām (par gaisu, gaisa plūsmu).
- ārpusskolas Tāds, kas nav saistīts ar skolu. Tāds, kas notiek vai pastāv ārpus skolu sistēmas.
- ārpustiesas Tāds, kas noris ārpus tiesas.
- ārpuszemes Tāds, kas noris, atrodas ārpus Zemes.
- ārpusstundu Tāds, kas noris, tiek organizēts ārpus mācību stundām.
- ārkārtējs Tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā. Tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam.
- izbraukums Tāds, kas notiek ārpus parastās darbības vai norises vietas.
- ārpusdzemdes Tāds, kas pastāv vai noris ārpus dzemdes.
- ārējs Tāds, kas redzams no ārienes, no ārpuses, tāds, ko ievēro vispirms (par izskatu, formu u. tml.).
- pusparazītisks Tāds, kas var dzīvot un baroties arī brīvi, ārpus saimnieka organisma (par parazītiem).
- iela Tāds, ko valkā, lieto ārpus mājas (par apģērbu, apaviem u. tml.).
- nebūtība Tas, kas atrodas ārpus dzīvības, ārpus esamības. Nāve. Neesamība.
- tālsaruna Telefona saruna samērā lielā attālumā, ārpus vietējās telefona centrāles ietvariem.
- lauki Teritorija ārpus pilsētu vai pilsētciematu robežām.
- pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas.
- applīst Tikt sabojātam (no ārpuses vai visapkārt), ieplīstot, atplīstot.
- izlaidums Uz ārpusi izbūvēts paplašinājums (mājas jumtā).
- ārup Uz ārpusi, virzienā uz āru.
- geto Viduslaiku pilsētās - īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties.
- apsvilināt Viegli apdedzināt (no ārpuses). Daļēji nodedzināt (skarot liesmām vai lielā karstumā).
- ārs Vieta ārpus telpām.
- lauks Vieta ārpus telpām. Ārs [2] (1).
- mala Vieta, kas atrodas (kādas rindas) sākumā vai beigās. Vieta, kas atrodas (kādas kopas) ārpusē, parasti samērā tuvu pie (tās) robežām.
- ārpuse Vieta, kas atrodas ārpus kā.
- āriene Vieta, vide ārpus kā norobežota, izolēta.
- daba Vietas, apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- mīļākais Vīrietis, ar kuru sievietei kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
- Labā puse Virsējā virsma, virspuse, arī ārpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- parka Virsējais (ziemeļu tautu) apģērba gabals, ko parasti šuj no briežādām ar apmatojumu uz ārpusi.
- streijgabals Zemes gabals, kas atrodas ārpus pamatgabala robežām.
- Pasaules okeāns Zemeslodes ūdens platība ārpus sauszemes.
- Pasaules okeāns Zemeslodes ūdens platība ārpus sauszemes.
- okeāns Zemeslodes ūdens platības daļa, kas atrodas ārpus sauszemes un ko ierobežo kontinenti.
- dzimtbūšana Zemnieku ekspluatēšanai paredzētu, feodāļu radītu ārpusekonomisku spaidu forma (feodālismā).
- helmintoloģija Zooloģijas nozare, kas pētī parazītiskos tārpus.
- nožūt Žūstot kļūt sausam (par kā virsmu, ārpusi).
ārpus citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV