ārīgs
ārīgs -ais; s. -a, -ā
ārīgi apst.
1.Tāds, kas iedarbojas no ārpuses, ko lieto ārēji (par zāļu vielām).
PiemēriĀrīgi lietojamas zāles.
- Ārīgi lietojamas zāles.
- Aptiekā iekšķīgajām zālēm uzlīmē baltu etiķeti, bet ārīgajām - dzeltenu.
2.novec. Ārējs3.
PiemēriĀrīgi gan viņi [stirniņas un buciņi] drusku bija pārmainījušies: brūnganā vasaras spalva bija pamazām pārvērtusies iepelēkā ziemas kažokā.
- Ārīgi gan viņi [stirniņas un buciņi] drusku bija pārmainījušies: brūnganā vasaras spalva bija pamazām pārvērtusies iepelēkā ziemas kažokā.
- Bet, kad.. atbrauca mantu aprakstīt,.. gandrīz vai asaras viņam [saimniekam] acīs saskrēja. Tomēr viņš pārvarēja sevi un ārīgi mierīgs rādīja lopus, zirgu un darba rīkus.
Avoti: 1. sējums