ārprātīgs
ārprātīgs -ais; s. -a, -ā
ārprātīgi apst.
1.Tāds, kam ir stipri psihiski traucējumi. Vājprātīgs.
PiemēriVai būtu tā, ka visi vācieši vēlējušies karu? Tad tiešām varētu teikt, ka viņi ir ārprātīgi, tiem visiem jāuzvelk trako krekls.
1.1.Tāds, kurā izpaužas ārprāts.
PiemēriĀrprātīgi smiekli.
1.2.pārn. Tāds, kas nemaz neatbilst kādām normām. Nesaprātīgs.
PiemēriReiz, kad Kārkls [bezdarbnieks] jau trešo dienu nebija ēdis, viņu sagrāba ārprātīga ideja: uzmeklēt savu bijušo kuģu īpašnieku un lūgt palīdzību.
1.3.pārn.; sar. Neparasti liels, spēcīgs. Ārkārtīgs.
PiemēriRoga.. ar ārprātīgu lēcienu pieskrēja ratiem un sagrāba pātagu.
2.lietv. nozīmē: ārprātīgais, -ā, v.; ārprātīgā, -ās, s. Psihiski slims cilvēks.
PiemēriAizvest ārprātīgo.
Avoti: 1. sējums