Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
politūra
politūra -as, s.
Laka, sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
PiemēriGaišā politūra.
Avoti: 6-2. sējums