Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
politūra
politūra -as, s.
Laka, sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
PiemēriGaišā politūra.
Avoti: 6-2. sējums