Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
duraks
duraks -a, v.; vienk.
Muļķis.
Piemēri«..nevari izrēķināt, tāpēc ka tu esi duraks, bet es varu.»
  • «..nevari izrēķināt, tāpēc ka tu esi duraks, bet es varu.»
  • «..slidām skriet jau var katrs duraks, bet pamēģini tu dziedāt..»
  • «Velc!» iesaucās Pēteris. «Laikam kāds duraks tomēr pieķēries.» Es pamazām uz spoles satinu auklu... Un beidzot ūdenī parādījās nevis duraks, bet skaista, zaļa, lāsmaina līdaka.
Avoti: 2. sējums