estakāde
estakāde -es, dsk. ģen. -žu, s.
Pabūve uz stabiem (ceļu vai citu komunikāciju pacelšanai augstākā līmenī).
PiemēriUzcelt estakādi.
- Uzcelt estakādi.
- Ieleju un upju pārejās [izveidojot ceļu] jāatsakās no augstajiem zemes uzbērumiem, aizstājot tos ar estakādēm, kas nevis dezorganizē.., bet gan papildina ainavu.
- Krustojumus ar maģistrālajām ielām projektē dažādos līmeņos, izmantojot estakādes vai tuneļus.
Avoti: 2. sējums