negatīvs2
negatīvs -ais; s. -a, -ā
negatīvi apst.
1.Tāds, kurā izpaužas noliegums, noraidījums.
PiemēriNegatīvs žests.
Stabili vārdu savienojumiNegatīva (vārda) forma. Negatīvs teikums.
2.Tāds, kam nav gaidīto, vēlamo rezultātu.
PiemēriNegatīvs iznākums.
3.Tāds, kurā vēršas pret ko, parasti nevēlamu, nosodot to.
PiemēriNegatīvs raksturojums.
4.Tāds, kam piemīt nevēlamas, nosodāmas psihes, rakstura, personības īpašības.
PiemēriViegli, bet aplam būtu iedalīt ļaudis pozitīvos un negatīvos, labos un sliktos.
4.1.Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nosodāms (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
PiemēriNegatīvs raksturs.
4.2.Tāds, kam piemīt kas nevēlams (par dzīvniekiem, augiem, to īpašībām).
PiemēriStrausi ir neiedomājami kaušļi... Bet izrādās, ka šī putnu negatīvā īpašība var arī noderēt.
4.3.Par darbību, procesu.
PiemēriVisi tetraciklīna preparāti negatīvi ietekmē skeleta attīstību..
4.4.lietv. nozīmē: negatīvais, -ā, v.; negatīvā, -ās, s. Tas, kam piemīt kas nevēlams, nosodāms.
PiemēriNegatīvais, izskaužamais tik klaji rokā nedodas, tas slēpjas daudzu taisnību aizvējā un tieši tādēļ tik sīksti turas pie dzīvības.
5.mat. Tāds, kas ir mazāks par nulli.
PiemēriNegatīvs skaitlis.
6.fiz., ķīm. Tāds, ko apzīmē ar mīnusa zīmi.
PiemēriNegatīvais elektriskais lādiņš.
6.1.Saistīts ar elektriskajiem lādiņiem, ko apzīmē ar mīnusa zīmi, tiem raksturīgs.
PiemēriNegatīvais jons.
7.fot. Saistīts ar negatīvu [1]. Tāds, ko izmanto negatīva [1] iegūšanai.
PiemēriNegatīvais attēls.
Avoti: 5. sējums