orderis1
orderis -ra, v.
1.Valsts iestādes rakstveida pavēle, priekšraksts, rīkojums (piemēram, par pilnvaru piešķiršanu, priekšmeta konfiskāciju).
PiemēriApcietināšanas orderis.
- Apcietināšanas orderis.
- Arestēšanas orderis.
- Advokāta pilnvarojumu apliecina orderis, ko izsniegusi juridiskā konsultācija.
- Rakstveži un adjutanti rāmi un mierīgi strādāja pie dokumentu un orderu izdošanas šai vēl tik nevienādajai masai [jauniesauktajiem].
- Agnese noklausījās vecmāmuļas stāstā. Valdis tonakt nebija mājā. Ap pusnakti atnākuši no politpārvaldes ar kratīšanas orderi.
1.1.Rakstveida rīkojums, atļauja (piemēram, ko izsniegt, saņemt).
PiemēriKases orderis.
- Kases orderis.
- Izmaksas orderis.
- Orderis ogļu saņemšanai.
- ..jaunsaimnieki saņēma ministrijā orderus Latvijas bankai, un tad viņi steidzās.. iegūt čaukstošo naudu.
- Saskaņā ar lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu vietējās darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja izsniedz pilsonim orderi dzīvojamās telpas ieņemšanai.
Avoti: 6-1. sējums