ordinēt
ordinēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.med. Dot medicīnisku priekšrakstu, rīkojumu (par ārstu).
PiemēriOrdinēt fizioterapiju.
- Ordinēt fizioterapiju.
- Slimniekam.. ēstgribas uzlabošanai subkutāni ordinē nelielas insulīna devas..
- Sēdus, ar rokām pret ceļiem atspiedies, viņš ieelpā atmeta galvu, it kā gaiss būtu dzerams. Alksnis tādiem gadījumiem bija ordinējis kofeīna injekciju.
2.rel. Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā.
PiemēriOrdinēt mācītāju.
- Ordinēt mācītāju.
- Ordinēt bīskapu.
- Livonijas bīskapi jāraksturo ne tikai kā feodāļi, bet arī kā savu novadu laicīgie valdnieki un katoļu ordinētie garīdznieki.
- ..viņi abi ar ordinēta dieva kalpa svētību.. iebrauca laulības ostā..
Avoti: 6-1. sējums