Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neklausulis
neklausulis -ļa, v.
neklausule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; sar.
Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns).
PiemēriOzols nodrebēja un gribēja kliegt, lai māte uzmanās, ka neiecērt bērnam ar izkapti, bet viņa jau pati bija pamanījusi mazo neklausuli un, izkapti nometusi, stiepa bērnu atpakaļ..
Avoti: 5. sējums