neklauša
neklauša ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; sar.
Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns). Neklausulis.
Piemēri«Uz tīrumu daža laba māte savējo nelaiž, esot slimiņš,.. bet puisis jož ar mopēdu.., ka put vien. Vēlāk pati brīnās, kur tāds neklausa uzradies.»
Avoti: 5. sējums