Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neklausīgs
neklausīgs -ais; s. -a, -ā
neklausīgi apst.
Nepaklausīgs.
PiemēriUn māte paņem un aiznes Anneli uz rokām.. un nepiemin ne par rīkstēm, ne par neklausīgu bērnu, ne par sabristām kājām, it ne par ko.
Avoti: 5. sējums