nepaklausīgs

nepaklausīgs -ais; s. -a, -ā

nepaklausīgi apst.

1.Tāds, kas neievēro, neizpilda pieaugušo rīkojumus (par bērnu).

PiemēriNepaklausīgs skolēns.

Nepaklausīgs skolēns.
«Esot [zēns] vesels kā rutks, tik tev jāaizejot, neklausot saimnieka.» - «Vai, vai!» māte sasita rokas. «Kur nu uzreiz tāds nepaklausīgs ..»
Zēnā jau bija radusies jaunekļa patstāvība, bet līdz ar to viņš kļuva arī nepaklausīgāks..

1.1.Tāds, kas neievēro, neizpilda rīkojumu, pavēli.

Piemēri..radās daudz asu konfliktu starp muižu un tās zemes nomniekiem. Visai bieži tie beidzās ar nepaklausīgā zemnieka izlikšanu no mājām.

..radās daudz asu konfliktu starp muižu un tās zemes nomniekiem. Visai bieži tie beidzās ar nepaklausīgā zemnieka izlikšanu no mājām.

1.2.Tāds, kas nedara to, ko tam liek (par dzīvniekiem).

PiemēriNepaklausīgs zirgs.

Nepaklausīgs zirgs.
Govis, purnus pacēlušas, sabrien ūdenī, un gans skaļi rīko savu nepaklausīgo pulku.

1.3.pārn. Tāds, kura kustības, stāvokļi vairs nepakļaujas apzinātai regulācijai (par ķermeņa daļām).

PiemēriAndreja mēle pēkšņi bija kļuvusi nepaklausīga. Vārdi neparko negribēja nākt pār lūpām.

Andreja mēle pēkšņi bija kļuvusi nepaklausīga. Vārdi neparko negribēja nākt pār lūpām.
Cilvēks ar rētu sāka smaidīt un tūdaļ ar kreiso roku aptaustīja muti. Viņš nesajuta pats savas lūpas, tās likās tik nepaklausīgas.
Taču es pazīstu Ulda smaidu,.. nepaklausīgos matus, kas pakausī allaž cēlās stāvus..

Stabili vārdu savienojumiNepaklausīgi mati.

1.4.pārn. Tāds, kas nepakļaujas vadībai (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).

PiemēriAiz kuģa paliek vieni vienīgi līkloči. «Kāds nepaklausīgs kuģis,» sūrojas jaunais stūres vīrs.. «Neiet taisni, kaut vai izstiepies.»

Aiz kuģa paliek vieni vienīgi līkloči. «Kāds nepaklausīgs kuģis,» sūrojas jaunais stūres vīrs.. «Neiet taisni, kaut vai izstiepies.»
Slaidajās, tumši iedegušajes rokās lielā, neveiklā stūre nepaklausīgi ļogās, grozās uz vienu, otru pusi.

Avoti: 5. sējums