Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
balansiere
balansiere -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Kārts, ar kuras palīdzību akrobāts balansē (piemēram, uz virves).
2.tehn. Vienādplecu svira, kas svārstās ap asi.
Avoti: 2. sējums