vecmodīgs
vecmodīgs -ais; s. -a, -ā
vecmodīgi apst.
1.Saistīts ar kādu no pagājušo laikposmu modēm, tai raksturīgs. Nemoderns. Arī veclaicīgs.
PiemēriVecmodīgs rakstāmgalds.
- Vecmodīgs rakstāmgalds.
- Vecmodīgs uzskats.
- Ne vēsts no tik vecmodīgas mantas kā gulta, tās vietā tahta..
- Te pēkšņi - kāds dziesmu dzied, Vienkāršu, vecmodīgu..
- Kapara krāsas bizes Vilma nēsāja, apvītas ap galvu; tas izskatījās drusku vecmodīgi, taču.. klasiski glīti.
1.1.Tāds, kas turas pie pagājušo laikposmu uzskatiem, paražām, normām u. tml.
PiemēriMārtiņš: Viņa? Mana kundze? Tā sieviete? Viņai nav nekādas teikšanas. Viņa ir vecmodīga un atpalikusi, un viņai jāstāv klusu.
- Mārtiņš: Viņa? Mana kundze? Tā sieviete? Viņai nav nekādas teikšanas. Viņa ir vecmodīga un atpalikusi, un viņai jāstāv klusu.
- «Tu esi briesmīgi vecmodīga. Tu nevari un nevari saprast, ka tāda ir [matu sakārtojuma] mode. Un visas meitenes tā nēsā.»
Avoti: 8. sējums