Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vecmeita
vecmeita -as, s.
Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies.
Piemēri..māsas esot bijušas pārāk izvēlīgas un tamdēļ vecās meitās palikušas, bet tauta pret vecmeitām un vecpuišiem nekad nav pārmērīgu cieņu jutusi.
Stabili vārdu savienojumiPalikt (arī nodzīvot) vecmeitās (retāk vecmeitā).
Avoti: 8. sējums