Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vecmāte
vecmāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Medicīnas darbiniece (ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās. Sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
Piemēri..vecmāte palīdz nākt pasaulē un pirmā sveic mazo cilvēciņu, rūpējas par viņa un jaunās māmiņas veselību.
2.reti Vecāmāte.
Piemēri«Čigāni, vecmāt, čigāni!» viņa iekliedz vaļējās klēts durvīs, kur vecmāmiņa rīkojas gar tīņiem [tīnēm].
Avoti: 8. sējums