veclaicīgums
veclaicīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Veclaicība.
PiemēriMēbeļu veclaicīgums.
- Mēbeļu veclaicīgums.
- Istabas iekārtojuma veclaicīgums.
Avoti: 8. sējums