vecāmāte
vecāmāte vecāsmātes, dsk. ģen. vecomāšu, s.
1.Tēva vai mātes māte.
PiemēriĒriks aug pie vecāsmātes. Viņa ir sirsnīga, inteliģenta sieviete.. Vienmēr viņa stāsta par mazdēlu, un vienmēr jūtama viņas dziļā mīlestība pret zēnu.
1.1.pareti Veca sieviete.
Piemēri..pa ārdurvīm ienāca veca sieviņa un, uz spieķa balstīdamās, kāpa augšā. Pārliecināta, ka vecenīte nāk pie viņas, Rita iesaucās: «Vecomāt, pagaidiet!»
Avoti: 8. sējums