Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vecene
vecene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.
1.Veca sieviete. Arī neglīta, ļauna sieviete.
PiemēriLiela, līka, sirma vecene patlaban trieca Bites lopus laukā no Brīviņu pļavas.
1.1.Sieva1.
PiemēriTik tīrīga sievišķa kā mana vecene tu tāpat neatradīsi.
Avoti: 8. sējums