vecāmāte
vecāmāte vecāsmātes, dsk. ģen. vecomāšu, s.
1.Tēva vai mātes māte.
PiemēriĒriks aug pie vecāsmātes. Viņa ir sirsnīga, inteliģenta sieviete.. Vienmēr viņa stāsta par mazdēlu, un vienmēr jūtama viņas dziļā mīlestība pret zēnu.
- Ēriks aug pie vecāsmātes. Viņa ir sirsnīga, inteliģenta sieviete.. Vienmēr viņa stāsta par mazdēlu, un vienmēr jūtama viņas dziļā mīlestība pret zēnu.
- Ieradās no tālās zvejas tēvs,.. pēc tam aizbrauca atkal, pieteicis sievai veseļoties, puikam - būt klausīgam, bet vecaimātei - pārāk nesabeigt savu veselību, ar mājas darbiem raujoties.
- Vecaistēvs ar vecomāti aizgājuši uz kalna mājām palīdzēt saimniecei..
1.1.pareti Veca sieviete.
Piemēri..pa ārdurvīm ienāca veca sieviņa un, uz spieķa balstīdamās, kāpa augšā. Pārliecināta, ka vecenīte nāk pie viņas, Rita iesaucās: «Vecomāt, pagaidiet!»
- ..pa ārdurvīm ienāca veca sieviņa un, uz spieķa balstīdamās, kāpa augšā. Pārliecināta, ka vecenīte nāk pie viņas, Rita iesaucās: «Vecomāt, pagaidiet!»
Avoti: 8. sējums