Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vecenīte
vecenīte -es, dsk. ģen. -šu, s.; ar sirsnīgu emocionālo noskaņu
Veca sieviete.
PiemēriBet sētsvidū stāv maza maza, salīkusi vecenīte un gaida atbraucējus.
Avoti: 8. sējums