vecenīte
vecenīte -es, dsk. ģen. -šu, s.; ar sirsnīgu emocionālo noskaņu
Veca sieviete.
PiemēriBet sētsvidū stāv maza maza, salīkusi vecenīte un gaida atbraucējus.
- Bet sētsvidū stāv maza maza, salīkusi vecenīte un gaida atbraucējus.
- Māris.. ieskrēja krūtīs pavecai sieviņai.. Trieciens bija tik spēcīgs, ka vecenīte pakrita..
Avoti: 8. sējums