Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vecgrava
vecgrava -as, s.
Gravas attīstības pēdējā stadija — ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci.
Avoti: 8. sējums